Kalēju dienas Brīvdabas muzejā
Nu jau tradicionāli vasaras nogalē Latvijas Brīvdabas Etnogrāfiskajā muzejā notiek kalēju dienas. Muzeja apmeklētāji var ne vien iepazīties izstādītos meistaru darinājumus, bet arī noraudzīties pašu kalšanas procesu un to, kā tiek darbinātas kalēju ēzes. Interesentiem ir iespēja pašiem izkalt naglu vai pagatavot muzeja piemiņas monētu. Te iecienījuši atbraukt arī jaunlaulātie – jo kur gan vēl lai izkaļ savu laimes pakavu! Šogad dienu pirms kalēju dienām notika seminārs „Tradicionālā metālmāksla mūsdienu apstākļos”, iepazīstinot arī ar tematisku metālkalumu izstādi. Tautas lietišķās mākslas studija „Auseklis” demonstrēja vējrādi ar tautiskiem ornamentiem, bet meistars Dainis Mežancis – laternu un atkritumu kasti.

Straupes kalējs Dainis Mežancis teic, ka nācies kalt visu – no roktura līdz vējrādim, pēdējā laikā īpaši pieprasīti ir vārti un margas. Viņa darbnīcā strādā 7 kalēji, kuru darbi nu jau ceļo arī uz Norvēģiju, tur šis senais amats vairs neesot saglabāts.

Bagātīgu darbu piedāvājumu atveduši rādīt arī Valmieras rajona Kocēnu pagasta „LatMet” metāldarbnīcas: nožogojumu fragmentus, interesantus durvju un logu apkalumus, kamīnu restes un piederumus. Kalējmeistars Laimonis Labsvārds savas darba gaitas Brīvdabas muzeja smēdē sācis 1969. gadā un pēdējos gados atgriezies atkal te – studijā „Auseklis”. Pirms tam gan izmēģinājis strādāt dažādās darbnīcās, vienā no tām bijis jākaļ, kā meistars smej, "mēbeles miljonāriem". Tās pārdotas par tik augstu cenu, ka vidusmēra cilvēki nav spējuši nopirkt (tāpēc arī firma „Tviga” nogājusi uz grunti), vienīgi ekspremjers Māris Gailis iegādājis sev guļamistabas iekārtu vairāk nekā 3000 latu apmērā. Tagad daudzas no tolaik gatavotajām eksluzīvajām gultām, krēsliem, galdiem un lampām redzamas salonā „Grīvas mēbeles”. Muzeja smēdē, kur amatu apguvuši daudzi metālkalēji, tostarp no Igaunijas, Somijas, Norvēģijas un Anglijas, top metālkalumi pēc etnogrāfiskiem paraugiem, tagad rit darbs pie nodegušās Kurzemes sētas restaurācijas. Pēdējos gados izgatavotas dekoratīvas margas Jelgavas pareizticīgo baznīcā, lielās lustras Lielvārdes un Skujenes luterāņu dievnamos, izkalti vārti, sēta, balkonu margas un karoga turētāji Latvijas vēstniecībām Lietuvā un Baltkrievijā. „Ausekļa” kalēji restaurējuši un no jauna gatavojuši Ventspils pils laternas, Rīgas kanāla tiltu margas un laternas, Mencendorfa nama un Rāmavas muižas slēģu apkalumus, kā arī Durbes pils un Kukšu muižas logu apkalumus. Viņi arī darinājuši vējrādītāju Aspazijas muzejam, koka apkalumus Jūrmalas pilsētā, kapličas apkalumus Ungurmuižā, kā arī atjaunojuši apkalumus ASV vēstniecības ēkai, Jāņa Sētas un Konventa Sētas namiem. „Auskeļa” smēdē kaltos oriģinālus sēņotāju nažus, naglas, pudeļu attaisāmos, pakaviņu un etnogrāfiskas rotaslietas izrāda tautas folkloras kopas „Vilkači” dalībnieki, starp kuriem ir arī puiši, kas nodarbojas ar metālapstrādi, lai sarūpētu seno latviešu bruņinieku vairogus, šķēpus un pat bruņukreklus.

Pavisam nesen – pirms pusgada – Bukultos izveidojusies Brīvdabas muzeja filiāle „Vārnas”. Jauno kalēju darba lauks orientēts trīs galvenajos virzienos: kalšana, alternatīvais metāla dizains un antīko metāla mēbeļu restaurācija. Viņu eksponāti ir īpaši oriģināli: galdiņš uz vecās Singer šujmašīnas, retro stila galdiņš, dekoratīva puķu kaste un krēsls, kura ērtais sēdeklis ņemts no vecas zirga pļaujmašīnas.

Meistars Kārlis Zvans pēdējos trīs gados darbojas savā Pārdaugavas „Kalēja Meistardabnīcā”. Viņa mazajā uzņēmumā pastāvīgi nodarbināti trīs kalēji. Kalēji restaurē un kaļ vārtus, margas, īpaši daudz nācies sagādāt kafejnīcu un bāru interjera priekšmetus: oriģinālus galdus, krēslus, kamīnu restes un piederumus, izlietņu turētājus u.c. nepieciešamās detaļas. Tautas lietišķās mākslas studijas „Zīle” ekspozīciju var uzreiz atpazīt pēc simboliskā pakava ar ozolzīlēm. Studijai, kuras vadītājs ir Jānis Keiselis, jau ir ilgu gadu pieredze, skolojas arī jaunie kalēji. Ekspozīcijā redzam dažādus svečturus, pakaviņus, ķēdes, naglas...
← atpakaļ
Galerija
 
Reklāma
latmet © 2009 created by dp